Miķeļdiena: tradīcijas, ticējumi un svētku prieki

Kad dabā sāk krāsoties lapas un gaisā parādās pirmais vēsums, latvieši gatavojas svinēt vienus no saviem tradicionālajiem svētkiem - Miķeļdienu. Miķeļdiena jeb Miķeļi ir latviešu rudens gadskārtu svētki, rudens saulgrieži, kas iezīmē gada auglīgās daļas noslēgumu un ražas novākšanas laiku. Tas ir laiks, kad var atslābt un svinēt paveikto darbu, pateikties par bagāto ražu un baudīt rudens krāšņumu. Mūsdienās šie svētki tiek svinēti 29. septembrī, taču senāk tos atzīmēja ap 21.–23. septembri, kad diena un nakts bija vienādā garumā.

Kā vēl tiek dēvēta Miķeļdiena?

Miķeļdienā ir savijušas kopā pagāniskās un kristiešu tradīcijas. Sākotnēji rudens saulgriežu laikā latvieši svinēja pēdējo pļaujas dienu, tāpēc šos svētkus mēdza saukt par “appļāvībām” vai “apjumībām”, jo Jumis latviešu mitoloģijā ir druvu dievība, kas nes auglību un svētību. 

Līdz ar kristiešu tradīcijas ietekmi, kas rudens saulgriežos svin erceņģeļa Miķeļa dienu, arī latviešu svētki pārvērtās par Miķeļa dienu, un folklorā Miķeļa vārds tika asociēts ar labu, bagātu vīru un maizes tēvu.

Tāpēc arī Miķeļdiena tiek saukta visos šajos iespējamos vārdos: appļāvības, apjumības, Jumja diena, Miķeļi, Mīkāļi, Mīklāli.

Miķeļdienas ticējumi

Miķeļdienas ticējumi parasti ir saistīti ar laika prognozēšanu, ražas novākšanu un veiksmes nodrošināšanu nākamajā gadā. Lūk, daži no tiem:

• Ja Miķeļdienā pūš ziemeļvējš, gaidāma auksta ziema, bet ja dienvidvējš – ziema būs maiga un viegla. Ja vējš pūš no austrumiem, gaidāms garš un slapjš rudens.

• Ja Miķeļos redz miglu, nākamā vasara būs auglīga un labvēlīga lauksaimniecībai.

• Ja Miķeļos ir saulains laiks, gaidāma bagātīga lopbarība un dzīvnieki būs veselīgi.

• Ja Miķeļos koku lapas vēl nav nobirušas, pavasaris būs vēls un sniegots, bet ja lapas nokrīt pirms Miķeļiem, pavasaris būs agrs un silts.

• Ja Miķeļos ozolos vēl ir zīles, Ziemassvētkos būs daudz sniega.

• Ja Miķeļos govs dod vairāk piena nekā parasti, nākamajā gadā arī būs daudz piena un lopi būs pie labas veselības.

• Ja Miķeļos dzērves vēl nav aizlidojušas, būs vēla ziema un vēss pavasaris.

• Ja Miķeļos auni un citi mājlopi uzvedas mierīgi, ziemā būs mierīgs laiks bez lieliem sniegputeņiem vai vētrām.

• Ja līdz Miķeļiem nav novākta raža, tad Miķelis var uzsūtīt salu, sabojājot labību.

• Miķeļdienā nedrīkst vērpt – tad aitu vilna kļūs raupja un nederīga.

• Ja Miķeļos āboli vēl nav novākti, tie ziemā neuzglabāsies un ātri sapūs.

• Miķeļdienas rītā nevajag kult, jo peles klausoties un pārvācas uz to vietu, kur dzird kuļam.

• Miķeļdienā nedrīkst neko nest mājās no svešām vietām vai meža, jo tas mājās pievilinātu peles un kukaiņus.

• Ja Miķeļdienas rītā izstaigā visus mājas kaktus ar maizes klaipu rokā, peles un žurkas pametīs māju.

• Ja Miķeļos atradīsi jumi (pārī saaugušus augus), atradējam gaidāms bagātīgs gads vai pat drīza laulība.

Miķeļdienas tradīcijas

Senos laikos Miķeļos tradicionāli godināja auglības dievību Jumi, veicot dažādus rituālus, kas bija vērsti uz nākamā gada ražas nodrošināšanu un labklājību.

Jumja ķeršana

Viens no galvenajiem Miķeļdienas rituāliem bija Jumja ķeršana. Ticēja, ka Jumis, kā auglības simbols, dzīvo labībā un nodrošina labu ražu. Pļaujas beigās, kad tika svinīgi novākta pēdējā druvas daļa, visi pļāvēji kustējās virzienā uz druvas vidu, kur tika atstāts neliels labības kūlītis. Šis kūlītis simbolizēja Jumi, un to sasēja mezglā, lai Jumis paliktu uz lauka arī nākamajā gadā. Dažkārt kūlītis tika veidots jumtiņa formā un rotāts ar ziediem. Jumja simbolu, piemēram, uz viena stiebra saaugušas vārpas, nogādāja mājās un glabāja līdz nākamajai ražai, ticot, ka tas nesīs veiksmi.

Ziedojumi un veļu laika sākums

Miķeļi iezīmēja arī veļu laika sākumu, un īpaša uzmanība tika pievērsta ziedojumiem. Zemnieki ziedoja vasku, sviestu, maizi un citus produktus gan nabagiem, gan mājas gariņiem. Šie ziedojumi bija paredzēti, lai aizsargātu māju un veicinātu labklājību. Tradicionāli arī upurēja gaili, kura asinis tika izmantotas, lai svētītu staļļus un aizsargātu tos no ļauniem gariem.

Precību rituāli un derības

Miķeļi bija arī laiks, kad beidzās vasaras precību sezona. Ja kāds vēl nebija bildinājis savu izredzēto, Miķeļi bija pēdējā iespēja to izdarīt. Īpaši svarīgs bija Jumja ķeršanas laikā veiktās precību zīlēšanas rituāls, kur pļāvēji svieda savas izkaptis pār plecu. Tika uzskatīts, ka vistālāk aizmestā izkapts norāda uz cilvēku, kurš tiks izprecēts. Neprecētās meitas arī zīlēja nākotni, vērojot kukaiņus – ja atrastais kukainītis bija skaists, tas solīja izdevīgu laulību un skaistu vīru.

Tradicionālie Miķeļu ēdieni

Miķeļdienas mielasta, līdzīgi kā citu rituālu, galvenā doma bija godāt auglības dievību un ar bagātīgi klāto galdu nodrošināt veiksmīgu ražu nākamajā gadā.

Mielasta centrā parasti bija auns, āzis vai sivēns, saukts par “Miķelīti”, kas šim nolūkam tika īpaši barots. Šis upuris simbolizēja labklājību un auglību. Mielasts nebūtu pilnīgs bez saimnieces ceptā Jumja maizes klaipa, kas tika gatavots no vairāku veidu labībām. Maize tika uzskatīta par svētu, un tās pirmos gabalus saņēma saimnieks un saimniece.

Neatņemama Miķeļdienas mielasta sastāvdaļa bija arī alus. Miķelis latviešu dainās bieži tiek pieminēts kā alus devējs, tāpēc alus bija centrālais dzēriens šajos svētkos.

Svētku galds tika īpaši dekorēts ar labības kūlīšiem, pīlādžu zariem un vārpu vainagiem, kas radīja bagātības un svētku noskaņu. Šādi Miķeļdienas svinības kļuva par ne tikai garšas, bet arī vizuālo baudījumu, kas simbolizēja ražas noslēguma prieku un pateicību par dabas dāvanām.

Kā var nosvinēt Miķeļdienu mūsdienās?

Mūsdienu dzīves ritms un dzīvošana attālāk no laukiem nenozīmē, ka Miķeļdienas svinēšana ir neiespējama. Svētkus var izbaudīt arī modernā vidē, godinot senču tradīcijas un sagādājot prieku sev pašam. Lūk, dažas idejas.

• Pastaiga dabā un laika vērošana: savāc ģimeni un draugus, paņem kādu Miķeļu ticējumu grāmatu un dodies ārā, lai izstaigātu krāšņos rudens mežus un takas. Pavēro laiku un mēģini noskaidrot, ko tas sola nākotnē. 
• Miķeļdienas tirgus apmeklēšana: ja tavā apkārtnē tiek rīkots Miķeļdienas tirgus, tas ir lielisks veids, kā svinēt šo dienu. Apmeklē tirgu, iegādājies kaut ko garšīgu svētku galdam vai sagatavo dāvaniņas saviem tuvajiem!
• Vainagu un rotājumu darbnīca: savāc skaistas rudens veltes - lapas, ziedus, augļus un zāles - un rīko rudens vainagu pīšanas un rotājumu darināšanas darbnīcu. Šī aktivitāte iepriecinās gan bērnus, gan pieaugušos!
• Svētku vakariņas ar tradicionāliem ēdieniem: izdekorē māju rudens stilā un sarīko svētku vakariņas ar īpašiem tradicionāliem ēdieniem, ko ikdienā nenākas bieži baudīt: bukstiņputru, grūdeni, kartupeļu desu, kuģēli, sklanduraušiem.
• Grāmatu lasīšana un tradīciju pētīšana: ja mīli mierīgākas aktivitātes, paņem no bibliotēkas kādas grāmatas par Miķeļdienas tradīcijām un pie tējas krūzes, svecīšu gaismā, izpēti tās.

Miķeļdiena ir lieliska iespēja atgriezties pie senču tradīcijām un pavadīt laiku ar ģimeni un draugiem, neatkarīgi no tā, kur mēs dzīvojam. Izbaudiet šo rudenīgo svētku burvību un lai jums jauki rudens saulgrieži!